Teritori l koh zija - European Commissionec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/... · t...

1 . d a a — K o h z i j a , k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n a t t s t b a – s i t u c i j a u n t e n d e n c e s

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU 27

Teritori l koh zija

ES centr lais m r is, k noteikts L gum(2.pants) ir „veicin t ekonomisko un soci lo prog-resu un augstu nodarbin t bas l meni un pan ktl dzsvarotu un ilgtsp j gu att st bu, seviš i caur ekonomisk s un soci l s koh zijas stiprin šanu un caur ekonomisk s un monet r s apvien bas izveidošanu...”. Tas nor da, ka iedz vot jiem ne-vajadz tu b t neizdev g k st vokl , lai kur Sa-vien b ar vi i nedz votu vai nestr d tu. T p cteritori l koh zija ir ietverta Konstit cijas projek-t (3.pants), lai papildin tu Savien bas m r usekonomiskaj un soci laj koh zij . T s svar -gums ir atz ts ar L guma 16.pant (Principi), kas atz st, ka pilso iem ir j b t pieejamiem pamatpa-kalpojumiem, pamata infrastrukt rai un zin ša-n m, uzsverot visp r jas ekonomiskas intereses pakalpojumu noz mi soci l s un teritori l s koh -zijas veicin šan .

Teritori l s koh zijas j dziens stiepjas p riekonomisk s un soci l s koh zijas j dzienamgan papildinot to, gan stiprinot to. Politikas kate-gorij s m r is ir pal dz t pan kt l dzsvarot kuatt st bu, samazinot esoš s nesaska as, nov r-šot teritori lo nel dzsvarot bu un padarot gan no-zares politiku, kam ir ietekme telp , gan re ion lo politiku saskan g ku. Svar gi ir ar uzlabot terito-ri lo integr ciju un veicin t sadarb bu starp re ioniem.

ES past v vair ki teritori l l dzsvara aspekti, kas n kamajos gados apdraud l dzsvarotu Savien bas att st bu:

ES l men augsta ekonomisk s aktivit tes un iedz vot ju koncentr cija pentagona cen-tr laj da (kas stiepjas starp Zieme jorkš ruAnglij , Franšekomti Francij , Hamburgu V ci-jas zieme os un Mil nu It lijas zieme os),kas tika identific ta Otraj Koh zijas zi ojumun kas aptver 18% no 15 ES valstu plat bas,lai gan aptver 41% iedz vot ju, 48% IKP un 75% izdevumu par izp ti un att st bu (R&D). Paplašin šan s tikai palielin s šo kon-centr šan s pak pi, palielinot ES zemes plat -

bu un iedz vot jus, bet relat vi maz palielinot IKP;

nacion laj l men izteiktas nel dzsvarot bas saglab šan s starp galvenaj m metropol tis-kaj m plat b m un p r jo valsti ekonomisk satt st bas kategorij , kas ir paša pievienoša-n s valstu iez me;

re ion laj l men virknes re ion lo neatbil-st bu paplašin šan s vai vismaz saglab ša-n s, kas sniedzas p ri tam, ko m ra IKP vai bezdarbs. Konkr ti ekonomisko att st bu pa-vada pieaugoša p rapdz vot ba un pies r o-jums un soci l s izsl gšanas saglab šan sgalvenaj s lielpils t s ar pavado pils t m, kam r virkne lauku teritoriju cieš no neatbil-stoš m ekonomisk m saikn m ar kaimi osesošaj m maza un vid ja izm ra pils t m, un rezult t bieži to ekonomika v jin s. Liel mpils tu teritorij m ir tendence izplesties uz r-pusi, ielaužoties apk rt esošaj lauku apvid ,un to iedz vot ju skaits palielin s, radot t s, kas k uvušas zin mas k „rurban” teritorijas, kam r lauku teritorijas, kur nav nek da izm rapils tu, piedz vo iedz vot ju skaita samazin -šanos un pamatpakalpojumu pieejam baskritumu;

re ionos un pils t s nabadz bas kabatu un soci l s izol t bas att st šan s teritorij s, kur bieži ir tikai ierobežota pieeja b tiskiem pakalpojumiem;

virkn specifisku teritoriju, kuras ierobežo to eogr fisk s iez mes (salas, reti apdz votas

vietas t lajos zieme os un dažas kalnainas te-ritorijas) iedz vot ju skaits samazin s un tie noveco, bet pieejam bas probl ma saglab jas,un vide ir trausla un apdraud ta, piem ram,regul ri ugunsgr ki, sausums un pl di;

visatt l kaj s teritorij s, kur koncentr jušies dabiski un eogr fiski trauc k i (k atz ts ES L guma 299.panta 2.punkt ) smagu soci lu un ekonomisku probl mu turpin šan s, kuras ir sarež ti nov rst, pateicoties to att lumam, izol t bai, topolo iskaj m iez m m, klimatam,

1 . d a a – K o h z i j a , k o n k u r t s p j a , n o d a r b i n t b a u n a t t s t b a – s i t u c i j a u n t e n d e n c e s

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU28

mazajam tirgum un atkar bai no maza produk-tu skaita.

Š s teritori l s neatbilst bas nevar ignor t, jo papildus nopietnaj m gr t b m perif riskaj sun r j s teritorij s vai p rapdz vot bas probl -m m daž s centr laj s teritorij s, t s ietekmvisp r jo ES ekonomikas konkur tsp ju. P rap-dz vot bas izmaksu segšana vai neatbilst bu so-ci lo seku risin šana noz m neoptim lu resursu sadal jumu, k ar zem ku efektivit tes un eko-nomisk s konkur tsp jas l meni, k ds potenci li var tu b t sasniegts ietekm tajos re ionos neat-kar gi no t , vai tie atrodas pievilc gas teritorijas centr vai tr c gas teritorijas perif rij . Š s pro-bl mas par uzs kt procesu kopumu, kur piem -ram piek šanas gr t bas izp tes un inov cijas centriem vai IKT t klam t l k samazina ekono-misk s att st bas potenci lu re ionos, kuri jau atpaliek.

Lai apkarotu teritori lo neatbilst bu un pan ktu telpas zi vair k l dzsvarotu ekonomisk s att s-t bas modeli, ir nepieciešama zin ma att st bas politiku koordin šana, ja t m ir j b t savstarp ji saskan g m un atbilst g m. Š iemesla d Eiro-pas Padome 1999.gad Potsdam defin ja Eiro-pas Telpas Att st bas Perspekt vu.

L dzsvarotas att st bas veicin šana

Teritori l nel dzsvarot ba mazpils tu un lielpils tu izvietojum

Pils tu sist mas ir re ion l s att st bas motori, un tieši attiec b uz to eogr fisko izvietojumu ES ir visvair k saredzama nel dzsvarot ba starp centru un perif riju. Šo sist mu, to potenci la un sadarb bas starp tiem anal ze, atkl j sekojošas tendences10:

izaugsme joproj m notiek Eiropas kodola da s un galvaspils t s, kur koncentr jas uz mumu vad ba, izp tes aktivit tes un izgl t bas un kult ras iesp jas. (Londona, lie-l s holandiešu pils tu teritorijas un V cijas zieme rietumu lielpils tas joproj m zi o par iev rojamu iedz vot ju skaita palielin šanos).

Vair k nek 70 lielpils tas vai lielpils tas ar piepils t m, no kur m 44 ir ar vair k nek1 miljonu cilv ku, nodrošina visas š s galven sstrat isk s funkcijas, un t s var uzskat tpar Eiropas noz mes izaugsmes „metropol m”.Loks, kas stiepjas no Londonas l dz Mil naiun iet caur lielpils t m ar piepils t m, ko veido lielpils tas pie Reinas (Esena un

elne) ir seviš i svar gas starp š mlielpils t m;

pievienošan s valst s par sp ti tam, ka iedz vo-t ju skaits samazin s, past v iev rojama iz-augsme galvaspils t s, paši Budapešt , Pr -g , ub an un Baltijas valstu galvas pils t s.Vien gais iz mums ir Polija, kur ir piecas lie-las metropo u teritorijas, kas konkur ar Varšavu;

jaunu tenden u par d šan s, kas ietver maz kpolariz tu att st bu un virknes pils tu teritoriju izaugsmi ES perif riskaj s da s, ieskaitot:

kodola paplašin šanos uz austrumiem ar t du lielpils tu izaugsmi k Berl ne, Minhe-ne un V ne;

Skandin vijas galvaspils tas, konkr tiStokholma un Helsinki, ir k uvušas ekono-miski sp c gas paši saist b ar jaunaj mtehnolo ij m;

virkne pils tu teritoriju perif riskaj s ES da-s k Dublina, At nas un Lisabona ar p -

d j desmitgad ir piedz vojušas iev roja-mu IKP pieaugumu uz iedz vot ju;

virknei pils tu re ionu, kas atrodas rpus ko-dola, š iet ir iedz vot ji un ekonomiskais po-tenci ls, kas ir pietiekami sp c gs, lai piesais-t tu izp tes aktivit tes un laika gait savieno-tos ar galvenajiem Eiropas, un pat starptautis-kajiem, l mumu pie emšanas centriem. Š iet,ka n kotn tie ir sp j gi stimul t perif risko te-ritoriju izaugsmi un nest lab ku ekonomisk satt st bas l dzsvaru ES.

K dus 40 š dus pils tu re ionus, kas atrodas rpus kodola „pentagona” var identific t un iedal t



kategorij s p c etriem krit rijiem, kas nor da uz to stipraj m pus m un tr kumiem — to iedz vot -ju skaita lielums un to izaugsme, to konkur tsp -ja, to komunik cijas saiknes un to iesaist šan szin šanu ekonomik . Piem ram, Liona ir labs piem rs pils tai, kas ir sp c ga p c visiem et-riem krit rijiem, kam r Bilbao ir augsts punktu skaits p c viena krit rija (zin šanas), bet Porto un Krakovai ir tikai vid js punktu skaits p c šiem etriem krit jiem kop . Kopum , šie 40 pils tu

re ioni demonstr ja no 3,3 % l dz 4,1 % IKP pie-

augumu gad laika posm no 1995. gada l dz2000.gadam sal dzinot ar 3 % izaugsmes metro-pol s un 4–5 % virkn perif risko pils tu re ionu, kas att st s tri, k nor d ts zem k.

Sadarb bas t klu anal ze starp mazpils t m un lielpils t m nor da uz to, ka past v sekojošais:

sp c gs galveno „metropo u” t kls Eiropas cen-tr (tirdzniec bas, universit šu un komunik ci-jas saik u zi ), ieskaitot Londonu, Par zi,Frankfurti, Amsterdamu, Mil nu un, tuv kajn kotn , Berl ni;

rpus š s grupas strat isk s sadarb bas tr -kums starp mazpils t m un lielpils t m, k arpievienošan s valst s maza un vid ja lieluma mazpils tu t kla tr kums, iz emot ehiju un Slov niju.

Re ionu iekš j nel dzsvarot ba

Lauku teritoriju n kotne arvien vair k ir saist ta ar lauku ekonomikas att st bu k t du, un dažos ga-d jumos prasa re las izmai as ekonomiskaj un soci laj b z , fiziskaj infrastrukt r , pieej IKT un cit m jaunaj m tehnolo ij m, jaunu nodarbi-n t bas avotu izaugsmi (k maza un vid ja lielu-ma uz mumos vai lauku t rism ) un sabiedrisko pakalpojumu uztur šanu. Š dai politikai ir j b tintegr tai re ion laj strat ij , iesaistot ekono-misko attiec bu un sadarb bas att st bu ar pils tu teritorij m.

Izaicin jums, ar ko sastopas lauku teritorijas, atš iras atkar b no t , kur t s atrodas attiec buz lielpils t m, kas identific tas augst k: Plašos vilcienos ir iesp jams izš irt tr s lauku teritoriju veidus saska ar to integr cijas pak pi p r jekonomik un to saikni ar lieliem aktivit tes centiem:

teritorijas, kas integr tas glob laj ekonomik ,kas pieredz ekonomisko izaugsmi ar pieaugo-šu iedz vot ju skaitu. T s parasti atrodas cieši pie pils tu centra, nodarbin t ba ir ražošanun pakalpojumos, bet liel k da a zemes tiek izmantota lauksaimniec b (piem ram, Franci-j š d s teritorij s atrodas trešda a fermu).

Iez m t s neatbilst bas starp lielpils t m un lielpils tu iekšien

The Urban II Audit, kas pašlaik ir pieejams par 189 EU15 lielpils t m (65 centr laj pentagon un 124 perif riskaj s teritorij s), liek analiz t tr s veidu neat-bilst bas — neatbilst bas starp lielpils t m centr un perif rij , starp liel m un vid ja lieluma lielpils t mun starp pils tu iekš j m teritorij m. Galvenie secin -jumi ir š di:

Droš bas tr kums biež k tiek atz m ts liel k slielpils t s, nevis vid ja lieluma lielpils t s. Liel-brit nij , piem ram, vardarb gu uzbrukumu gad -jumu skaits ir divreiz liel ks liel s, nek vid ja lie-luma, lielpils t s, bet slepkav bu skaits tr s reizes augst ks. L dz gi vair k tas atz m ts ES centr -l s da as lielpils t s nek perif rij .

Pies r ojums demonstr skaidru centra-<->perif rijas modeli ar, piem ram, lielpils t mcentr , kur ir 14 dienas gad ar ozona l me akulmin ciju sal dzin jum ar maz k nek vienu dienu gad lielpils t m perif rij .

Bezdarba l menis š iet vair k ir saist ts ar na-cion lajiem faktoriem nek ar to, vai lielpils tas atrodas centr vai perif rij , vai ar to lielumu. Tas pats attiecas uz nabadz bu (proporcija zem nabadz bas l nijas ir vid ji 9% centr l s terito-rij s un 16% perif riskaj s teritorij s). Taj pašlaik past v plaša neatbilst ba starp daž d mteritorij m lielpils t s ar, piem ram, starp bu bezdarba l men no 8 uz 1 Porto, kur vid jais l menis ir zems un 5 uz 1 Marse , kur tas ir augsts.



Augstais iedz vot ju skaita pieaugums un ur-baniz cijas spiediens noz m , ka past v lab -ka zemes izmantošanas menedžmenta nepie-ciešam ba, lai izvair tos no vides degrad cijasun pretrun gas izmantošanas. Par sp ti pie-augošajai noz mei, pils tu politikai dal bval-st s, iz emot Lielbrit niju un Zviedriju, ir ten-dence pietiekoši ne emt v r attiec bas starp pils tu un lauku teritorij m;

vid ja izm ra lauku teritorijas sal dzinoši t lu no pils tu centriem, bet ar labiem transporta sakariem un sam r labi att st tu infrastrukt -ru. T m ir tendence saglab t stabilu iedz vot -ju skaitu un b t ekonomisk s daž došan sproces . Virkn dal bvalstu šaj s teritorij s at-rodas lielas fermas. Ir nepieciešams saglab tto lauksaimniec bas potenci lu, palielin t eko-nomisk s daž došanas procesu un stiprin tattiec bas ar mazaj m un vid ja lieluma mazpils t m;

izol tas lauku teritorijas, kas ir reti apdz votas un bieži atrodas perif riskaj s teritorij s t lu no pils tu centriem un galvenajiem transporta t kliem. To izol cija bieži notikusi, pateicoties to topogr fiskaj m iez m m (k kalnu gr das),un bieži to iedz vot jiem ir tendence novecot, to infrastrukt r ir nelieli ieguld jumi, tiem ir zems pamatpakalpojumu l menis un zemi ie-n kumi uz iedz vot ju un zemi kvalific ts dar-basp ks, un tiem ir tendence b t slikti integr -tiem glob laj ekonomik . To iedz vot ji pa-rasti liel m r ir atkar gi no lauksaimniec bas,un to skaits samazin s. P rsvar tie atrodas Portug les dienvidrietumos, Sp nijas zieme os un zieme austrumos, centr laj Francij , Sko-tij , Somij un Zviedrij . Past v izaicin jums atjaunot un saglab t ekonomisko aktivit ti un adekv tu sabiedrisko pakalpojumu pieejam -bu. Un past v nepieciešam ba att st t saikni ar mazpils t m pat tad, ja t s ir sal dzinošit lu prom.

Re ioni ar eogr fiskiem š rš iem

K nor d ts augst k un uzsv rts Otraj Koh zijaszi ojum , re ioniem ar specifisk m un past v -

g m eogr fisk m iez m m, kas ierobežo to at-t st bu, k liel k da a att l ko re ionu, salas, kalnu re ioni un reti apdz votas teritorijas Eiropas t lajos zieme os, ir pašas pieejas un integr cijas probl mas ar p r jo ES.

Septi i ES vist l kie re ioni ietver 25 salas, plus, Gaj nu, un kop to iedz vot ju skaits ir aptuveni 4 miljoni. Tie cieš no dabisko š rš u kopuma, kas padara sarež tu ekonomisko un soci lo ap-st k u uzlabošanu, k ar no to att luma no eko-nomiskajiem un administrat vajiem centriem un no tuv k s sauszemes. Reinjona, kas ir visatt l -k , atrodas 9 000 km no Par zes un 1 700 km no

frikas krasta, bet Kan riju salas, kas ir vistuv ksauszemei, tom r atrodas 250 km no krasta. To att lumu rada to dabisk s iez mes (daudzi ir arhi-pel gi, ar mazu plat bu un iedz vot ju skaitu), sarež tu reljefu un klimatu.

Iz emot Kan riju salas (kur s dz vo gandr z 45 % no kop j iedz vot ju skaita 7 visatt l kajos re i-onos un kur IKP bija tikai aptuveni 6 % zem Sp -nijas vid j r d t ja), IKP uz iedz vot ju ir tikai 57 % no ES15 vid j r d t ja, un Reinjona, Gaj -na un Azoru Salas iez m jas starp 10 visnaba-dz g kajiem re ioniem. Visi cieš no kombin cijas, ko sast da ekonomisk s att st bas atpalic ba,p rlieku liela atkar ba no lauksaimniec bas un augsts bezdarba l menis, bet, lai gan Francijas teritorij joproj m iev rojami palielin s iedz vot ju skaits, tas samazin s Madeir un Azoru Salas, kur ir augsts r j s migr cijas r d t js. Kan rijusalas piedz vo iedz vot ju skaita pieauguma spiedienu, t m ir p rlieku liela atkar ba no t risma un citu darb bas veidu daž došanas tr kums.

Papildus tam EU15 ir 284 apdz votas salas ar 9,4 miljoniem cilv ku (3 % no EU15 kop j r d -t ja) ar zemes plat bu 95 000 km² (3 % no EU15 kop j r d t ja). To ekonomisko att st bu past -v gi ierobežo to sal dzinoš izol t ba un ar to pa-pildus saist t s izmaksas. V l vair k, daudzos gad jumos taj s ir kalnaina zeme un/vai t s ir da-a no atpalikuša perif riska re iona k it u Mez-zogiorno, Grie ija vai Skotija. Daudzas ir ar da ano arhipel ga, kam daudzos gad jumos ir tenden-ce v l vair k ierobežot, cikt l transporta sakari ar



sauszemi un sabiedriskajiem pakalpojumiem atrodas uz galven s salas.

Salas ir izvietotas diezgan vienm r gi Atlantijas oke n , Baltijas j r un Visusj r , lai gan uz 119 sal m p d j dz vo 95 % no to kop j iedz vot ju skaita, kur 85 % dz vo Sic lij , Sard nij , Illes Ba-lears, Kr t un Korsik . Pretstat citur sal m ir tendence b t maz k m un ret k apdz vot m.Vien g s ar kaut cik iev rojamu lielumu ir Zviedri-jas Gotlande, Skotijas Levisas un Harisas salas un galven Orknijas sala. To vid jais IKP uz ie-dz vot ju 2001. gad bija 72 % no EU15 vid jr d t ja un vairum gad jumu (Illes Balears ir lie-l kais iz mums) zem ks nek cit s attiec go valstu da s. T m ir tendence b t ievainojam mekonomisk zi , pateicoties darb bas koncen-tr šanai divos plašos sektoros — lauksaimniec -b un zvejniec b un t rism .

Kalnu re ioni stiepjas p ri EU15, aptverot 40 % no zemes plat bas un iedz vot ju skaitam sasnie-dzot 67 miljonus vai aptuveni 18 % no EU15 pla-t bas. P c paplašin šan s uz EU25 tie sast d soti l dz gu proporciju iedz vot ju skaita zi , bet nedaudz maz ku zemes plat bas proporciju, jo jaunaj s Dal bvalst s iedz vot ju bl vums kalnu plat b s ir nedaudz augst ks nek citos re ionos.Kalnu teritorijas ir vair k atkar gas no lauksaim-niec bas nek citas teritorijas seviš i pievienoša-n s valst s, bet t tas ir ar EU15. Lai gan virkne kalnainu apvidu atrodas tuvu pie ekonomiskajiem centriem un lieliem tirgiem, transporta izmaks mir tendence b t augst m un vair kas lauksaim-niec bas nodarb bas nav piem rotas zemes d .

Bezdarba l menim ir tendence b t augst kam kal-nu teritorij s, kas liel koties ir perif riskas, kpiem ram, Zieme valstu zieme u da s, Skotij ,Zieme rij un Lielbrit nij , Sp nijas, Korsikas, Dienvidit lijas un Sic lijas dienvidu kalnu gr d s. Pretstat , bezdarbs liel koties ir sal dzinoši zems kalnu gr d s, kas ir net lu no lieliem industri-

liem pils tu centriem vai ar kuriem š di centri robežojas, k piem ram Velsas teritorijas, It lijas Apen nu zieme u da a un starp Alpu zieme u un dienvidu mal m Francij , V cij un It lij . Tom r

past v iz mumi k Ard ni Be ij un Ores kalni ehij un V cij .

Lai gan ir nepieciešama t l ka izp te, secin jumsno p t jumiem, kas veikti, nor da uz to, ka eko-nomiskajai daž došanai no lauksaimniec bas uz pakalpojumiem ir tendence tr k notikt zemien s,nek kalnainos re ionos, ka lielu pils tu atraša-n s kalnu teritorij vai net lu no t m dod iev ro-jamu stimulu r pnieciskajai darb bai (vai, alterna-t vi, ka resursu bag t ba kalnu teritorij s var no-vest pie lielu pils tu att st bas to tuvum ) un ka nodarbin t bai pakalpojumu sf r ir tendence b taugstai p rtikuš s kalnu teritorij s, galvenok rtt rism (k Alpos) vai sabiedriskajos pakalpoju-mos reti apdz vot s teritorij s ( paši Zviedrij un Somij ).

Kopš Somija un Zviedrija pievienošan s ES 1994. gad , reti apdz votas teritorijas ir k uvušas par koh zijas politikas jaut jumu. Šo divu valstu sub-arktiskaj s un arktiskaj s da s vid jais iedz vot -ju bl vums zem 5 iedz vot jiem uz km², kas ir ie-v rojami zem k nek jebkur citur Savien b , iz-

emot Hailandes un Skotijas Ailandes11.

Vid jais IKP uz iedz vot ju šaj s teritorij s ir 87 % no ES vid j r d t ja, kas ir iev rojami zem k nek cit s attiec go valstu da s. Ar bez-darba l menim ir tendence b t virs vid j nacion -l r d t ja. Kopum liela nodarbin t bas da aZviedrij ir pakalpojumu sf r , bet Somij vair kcilv ku str d lauksaimniec b un ražošan , paši koksnes, celulozes un pap ra ražošan .

Seviš i Zviedrijas re ionos IKP pieaugums ir dep-resij , kopš 1990.-to gadu vidus (pieauguma r d -t js ir aptuveni tikai puse no ES vid j r d t ja) un nodarbin t bas l menis nav atvese ojies no iev rojamajiem darba zaud jumiem, kas notika 1990.-to gadu s kum . Iedz vot ju skaits kopumsamazin s t d temp , kas parasti citur sasto-pams tikai re ionos ar nopietn m strukt ras pro-bl m m. 1990.-os gados Somijas Kainnu un Lap-zeme zaud ja vid ji 1 % no sava iedz vot ju skai-ta gad , bet Norboten Zviedrij iedz vot ju skaits saruka par 0,6 % gad 12 (Tabula A1.8).



1.6 Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1996. līdz 1999. gadam: galvenās sastāvdaļas

EUROPEAN SPATIAL PLANNINGOBSERVATION NETWORK

© Eiroģeogrāfijas administratīvo robežu sabiedrība

0 100 500 km

pozitīvu migrācijas un pozitīvu dabisko līdzsvaru

pozitīvu migrācijas un negatīvu dabisko līdzsvaru

negatīvu migrācijas un negatīvu dabisko līdzsvaru

pozitīvu migrācijas un negatīvu dabisko līdzsvaru

negatīvu migrācijas un pozitīvu dabisko līdzsvaru

negatīvu migrācijas un pozitīvu dabisko līdzsvaru

Iedzīvotāju skaita palielināšanās attiecība starp

Iedzīvotāju skaita samazinās attiecība starp

nav datu

AT, CH, DE, FI, EL, MT, NL, PT, SE, UK: 2AILES

Avots: ESPON datubāzeDatu izcelsme:ES15 un N12: Eurostat;Norvēģija un Šveice: Nacionālie Statistikas biroji

Šai kartei nav noteikti jāatspoguļo ESPONPārraudzības komitejas viedoklis.



eogr fiski neizdev gi izvietoto re ionu kop g s probl mas

Visiem šiem re ioniem, neraugoties uz to, kurES viet tie atrodas, piem t kop gas sasniedza-m bas un att luma rad t s probl mas, kas zin mm r t s norobežo no galvenajiem tirgiem, palie-linot ce a un p rvad jumu izdevumus, kuri kavšo valstu ekonomisko att st bu. Taj paš laikvisa veida infrastrukt ras izveides, vesel bas ap-r pes, izgl t bas un citu plaša pat ri a pakalpo-jumu nodrošin šana parasti ir daudz d rg ka dre iona eogr fiskaj m patn b m un att l izvie-tojuma, k ar tos ir daudz gr t k piel dzin t citu re ionu attiec gajiem izdevumiem d maz ap-kalpojoš person la skaita. Daudzos gad jumos, iedz vot ju skaits vai tirgus lielums, run jot eko-nomiskos terminos, ir maz ks par “kritisko masu”, kas ir nepieciešama garant t m invest cij m. Šo probl mu v l vair k pastiprina iedz vot ju nove-cošana un to kopskaita samazin šan s, jo jaunpaaudze dodas prom uz citiem re ioniem(karte 1.6).

Sal m kritiskais iedz vot ju skaits ir apm ram4000–5000. Ja iedz vot ju skaits ir virs min t ,tad parasti ir pietiekami liels skaits jaunu cilv ku, k ar ir labas izgl t bas un vesel bas apr pes ie-sp jas. Ja skaits ir maz ks par min to, tad norma ir cilv ku emigr cija, iedz vot ju novecošana un neatbilstošs pakalpojumu pied v jums.

Kalnu apvidos ES15, iedz vot ju bl vums (51 ie-dz vot js uz km²) ir maz ks par pusi no ES pie-

emt vid j iedz vot ju skaita, kaut gan tuv ka-jos rajonos tas tiecas b t daudz liel ks, t d vei-d atspogu ojot šo re ionu pievilc bu dz vošanaiun str d šanai. Kopum iedz vot ju skaits sama-zin s, bet tom r daudzi re ioni k st pievilc gicilv kiem un pied v jaunas biznesa iesp jas. Kandid tvalst s situ cija ir l dz ga, lai gan iedz -vot ju bl vums šajos re ionos ir gandr z divtik kES15, un tikai nedaudz s viet s tas ir zem vid jl me a.

Daudz vienl dz g ka pieejam ba ”Galveno ekonomisko interešu pakalpojumiem”

Neraugoties uz dažu re ionu gr t b m, k ar to eogr fisku novietojumu, to iedz vot ju l dzv rt -

ga pieejam ba inform cijai un pamatpakalpoju-miem, kas ir nosaukti par “Galveno ekonomisko interešu pakalpojumiem” ir pamatnosac jums teri-tori lajai vien došanai.

Pieeja efekt vai transporta sist mai ar atbilsto-šiem atzariem uz ES centr lajiem re ioniem ir viens no galvenajiem nosac jumiem perif riemre ioniem. Re ioni ar lab ku pieejam bu tirgiem ir produkt v ki un konkur tsp j g ki par citiem. Paš-laik sauszemes ce u t kls ES centr laj da ir att st t ks nek perif rij . Kaut gan ce u b ve p -d jos gados ir pieaugusi, centr lo re ionu, kur ir izvietoti galvenie tirgi, sasniedzam ba no perif -riem re ioniem joproj m ir slikt ka k no cit mviet m. Seviš i slikta t ir M r a 1 re ionos Por-

Kalnu re ionu pieejam ba

K kalnu re ionu jaun k s izp tes da a, tika izveidota indeks cija, lai tos var tu klasific t p cto pieejam bas, emot v r to att lumu, izmantojot gaisa transportu, no valstu galvaspils t m un cit m pils t m, k ar no universit t m un vesel -bas apr pes iest d m. T pat tika emts v rar transporta t klu bl vums (ce i, dzelzce i un lidostas).

Kalnu re ioni ar “ oti labu” un “labu” pieejam buir izvietoti, piem ram, Anglijas zieme os, Sic lijun Slov kij . T di ir ar Alpu, Karpatu, Sudetu, Ard nu kalnu mas vos, visos V cijas re ionos,k ar trijos Sp nijas un divos Portug les re ionos.Re ioni ar “vid ji labu” pieejam bu it k apk aujpirm s divas grupas. Tajos ietilpst Grie ija, Sp ni-ja, Velsa un Somija, k ar centr lais Francijas mas vs. Re ioni ar “sliktu” pieejam bu atrodas tre-š s grupas zieme os, galvenok rt, Skotijas aug-stienes un salas, k ar tie ir Zviedrijas un Somijas kalnu re ioni.



tug l , Grie ij , rijas rietumos un Baltijas valst s(skat. karti A 1.5).

T pati situ cija ir ar attiec b uz dzelzce a t k-liem, kas kopum netiek uzlaboti pat l dzv rt gice iem perif rij . Rum nij , Bulg rij , It lijas dienvidu un centr lajos re ionos, D nijas zieme-os, k ar Grie ij un atseviš s Sp nijas da s, jo seviš i taj s, kas ir t lu no Madrides — Sevi as ma istr l m ir oti slikta ES centr lo re ionu sa-sniedzam ba pa dzelzce u (karte A1.6).

Centr lo re ionu sasniedzam ba ar gaisa satik-smi ir iev rojami lab ka, jo starptautisk s lidostas ir pat visatt l kajos rajonos, lai gan sakaru uzla-bošana ar gaisa satiksmi noz m nepieciešam bumain t pieg des termi us prec m mazos apjo-mos, kuras galvenok rt tiek transport tas ar gaisa satiksmi. (karte A1.7).

Lai gan transeiropas satiksmes t kls uzlabos sa-sniedzam bu, paši kandid tvalst s, seviš i Bulg -rij un Rum nij — sasniegtais efekts b s mai-n gs daž dos perif rajos re ionos, atkar b no t ,cik labi šie re ioni ir saist ti ar galvenajiem ce-iem, kas savuk rt ir atkar gi no valsts otr snoz mes ce u t kla.

Pieejam ba jaunaj m tehnolo ij m, seviš i infor-m ciju un komunik ciju tehnolo ij m (ICT), ir paši svar ga perif rajiem un eogr fiski neizde-

v gi novietotajiem re ioniem. Tas ir ne tikai t d , ka t s kalpo, lai samazin tu att lumu un laiku, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu ES cen-tr los rajonus. Ierobežota pieejam ba š m tehno-lo ij m var kav t gan atseviš u biznesa nozaru ieviešanu attiec gaj viet , gan re iona att st bu kopum .

Att st bas priorit tes

Lai gan ekonomiskie un soci lie apst k i daž dos eogr fiski neizdev gi novietotos re ionos ir oti

atš ir gi, tie parasti ir maz k att st ti un tajos ir augst ks bezdarba l menis, k valst kopum , kur tie atrodas vai, kurai tie pieder. Lai k , šo atseviš o re ionu IKP uz personu un nodarbin -

t bas l meni nemain gi ietekm nacion l s eko-nomikas r d t ji.

Nelabv l gs eogr fiskais novietojums ne vien-m r noz m sliktus ekonomiskos apst k us. Pa-tieš m ir daudz piem ru, kur tas ir p rv rsts priekšroc b , radot jaunus att st bas veidus. Bez tam daudzi no šiem re ioniem ir noz m gs ES da-bas resursu mantojums, un ir vieta daudz m iz-klaides, kult ras u.c. nodarb m. Tikai d š ie-mesla vien, ir svar gi, lai tie tiktu saglab ti un ap-dz voti, kas noz m to, ka ir nepieciešams uzlabot to pieejam bu un att st t plaša pat ri a pakalpo-jumus šajos re ionos.

T pat ir svar gi, lai tas att st bas ce š, ko šie re ioni ir izv l jušies, respekt tu to nacion lo mantojumu un neapdraud tu t s eogr fisk spatn bas, kuras var tu izv rsties par konkur t-

sp j go priekšroc bu ne tikai re iona apdz voša-n , bet ar uz m jdarb b . Att stot uz zin šan mbalst tu ekonomiku, maz k noz m gs k st tuvums izejvielu avotiem un pat ar lieliem tirgiem, bet pieaug dabas un apk rt j s vides noz me, kur protams ir j b t labai pieejai augst k min tajiem pamatpakalpojumiem.

Att stot šo re ionu ekonomiku, vair k k citur, ir j em v r nepieciešam ba aizsarg t apk rt jo vidi, kas noz m ne tikai integr t šo priorit ti in-vest ciju l mumu pie emšanas proces , bet ar ,kur vien tas ir iesp jams, mekl t iesp jas, lai var tu uzlabot šo vidi un stiprin t re iona konku-r tsp ju. K piem ru š d m iesp jam var min tr pniecisk s darb bas pies r oto apgabalu att r -šanu un to piel gošanu jauniem uz m jdarb bas veidiem, dzelzce a satiksmes uzlabošanu un ne-vis jaunu autoce u izb vi, vai ar t ru un atjauno-jamu ener ijas resursu izmantošanas att st bu, nomainot ar tiem vec s elektroapg des stacijas, kas darbojas izmantojot ogles vai naftu un izsmejau t tr c gos resursus un pies r o atmosf ru.

Lai gan ne vienm r var rast š das iesp jas, att s-t bas politika visos, ne tikai šajos “j t gajos” re ionos, nosaka to, ka strat ijai ir j b t t dai,kas nodara p c iesp jas maz ku kait jumu dabai



© Eiroģeogrāfijas administratīvo robežu sabiedrība

0 100 500 km

1.7 Teritoriālā dažādība dabisko zonu fragmentācijas pakāpe

mazāk nekā 20% no dabiskajām zonām

Canarias (E)

Guadeloupe Martinique Réunion

Guyane (F)

Açores (P)

Madeira

starp 20% un 50% no dabiskajām zonām; augsta fragmentācijas pakāpe

starp 20% un 50% no dabiskajām zonām; vidēja fragmentācijas pakāpe

starp 20% un 50% no dabiskajām zonām; zema fragmentācijas pakāpe

vairāk nekā 50% no dabiskajām zonām

Apbūvētās zonas

nav datu

Dabiskās zonas = visas zonas (3 AIĻU līmenis)izņemot apbūvētās zonas un lauksaimniecības zonas

Avots: CORINE Landcover



un pier da to, ka var darboties ilgstoši un ir ne tikai stermi a l dzeklis att st bas veicin šanai.

Vides probl mas ir paši aktu las gan tajos ES re ionos, kur ir liels iedz vot ju bl vums un l dz ar to akt va daž da veida ekonomisk darb ba, gan tajos, kur ir intens va agr r darb ba un, jo seviš itajos, kur darbojas raktuves. Šie re ioni nav vienm r gi izvietot vis ES teritorij , bet gan atro-das konkr t s viet s (karte 1.7). Šajos re ionos ir nepieciešams att r t vidi un aizsarg t to pret t l -ku kait jumu. Tom r tikpat svar gi ir nov rst t l -ku vides nolietojumu ar tajos dabas re ionos, kur m r tiec gi ielaužas cilv ka saimniecisk darb ba vai, kuri ir pamesti un l dz ar to k st sadal ti vai ar kuru dabas resursi nav aizsarg ti. Šiem m r-iem ir j b t ekonomisk s att st bas strat ijas

integr jošajam aspektam vis ES, kas apliecin tuto, ka š att st ba ir perspekt va.

Faktori, kas nosaka izaugsmi, nodarbin t bu un konkur tsp ju

Lisabonas sammit , 2000. gada mart , Eiropas Savien ba noteica sev m r i k t par valstu ko-pumu, kam ir viskonkur tsp j g k , dinamisk kun uz zin šan m balst t ekonomika pasaul , kas ir sp j ga uz ilgstošu ekonomisku izaugsmi un pied v vair k un lab kus darbus un ir tuv kasoci lajai vienot bai. T d tika noteiktas vair kaspriorit tes:

dot priekšroku jaunin jumiem un uz mu-miem, kas izce as ar t du darb bu, kas rada cieš kas saites starp p tniec bas instit tiem un r pniec bu un labv l gus apst k us izp tei un att st bai (R&D), uzlabojot pieejam bu fi-nans jumam un zin šan m, kas iedrošin tu jaunu biznesa uz mumu izveidi;

nodrošin t piln gu iedz vot ju nodarbin t bu, radot jaunas darba vietas, uzlabojot produktivi-t ti un kvalit ti, un veicinot apm c bas iesp -jas visa m ža garum ;

nodrošin t visaptverošu darba tirgu, kur tiek samazin ts bezdarbs un soci l s un re ion -l s atš ir bas darba vietu pieejam b ;

“savienot” Eiropu, integr jot un uzlabojot transportu, telekomunik cijas un ener ijas ap-g des t klus;

aizsarg t vidi, jo paši t d , ka t stimul jau-nin jumus, ieviest jaunas tehnolo ijas, piem -ram, ener tik un transport .

Eiropas vienot bas politika visvair k iegulda tieši šajos m r os, paši tajos re ionos, kuros ir pie-ejams neizmantots ekonomiskais un nodarbin t -bas potenci ls, ko var m r tiec gi izmantot, t dveid pievienojot šos resursus ES kop jai ekonomikai.

No š s politikas viedok a, lai atbalst tu re ion lo att st bu ir nepieciešami labv l gi apst k i naci-on l l men , paši izaugsmi veicinoša makroeko-nomisk vide, nodarbin t ba, stabilit te, k arnodok u un regulat v sist ma, kas veicin tu biz-nesa iesp ju un darba vietu rad šanu.

Re ion l l men , ir j nodrošina divi š du apst k-u kopumi. Pirmk rt, atbilstošu dot ciju eksisten-ce gan infrastrukt rai (efekt vam transportam, telekomunik cij m, labai dens un energoapg -dei, vides organiz cijai utt.), gan atbilstoši saga-tavotam un apm c tam darbasp kam. Stiprin t šo resursu kapit lu un uzlabot institucion li atbalst to iest žu un administrat vo strukt ru darb bu M r a1 re ionos un kandid tvalst s, kur min tais ir no-pietns defic ts.

Otrais apst k u kopums attiecas tieši uz re ion -l s konkur tsp jas faktoriem, kas ir svar gi uz zin šan m balst tai ekonomikai, kur galvenpriorit te ir j pieš ir jaunin jumiem, lai inform ci-ju un komunik ciju tehnolo ijas (ICT) b tu plaši pieejamas un efekt vi izmantojamas, k arvides atbalst tas. Šis apst k u kopums liel km r attiecas uz “netveramajiem” faktoriem, kas ir vair k orient ti uz biznesa konkur tsp ju, nekpirmais min tais. Tie ietver inter alia, re ion l sekonomikas kapacit ti rad t, izplat t un pielietot

Teritori l koh zija - European Commissionec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/... · t...

Documents

Transcript of Teritori l koh zija - European Commissionec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/... · t...